english    russian    latvian
  Jaunumi   Par uzņēmumu   Produkcija   Pakalpojumi   Kontakti   Saites        Pasūtīt Lapas karte
 

meklēt
  Jaunumi
rūpnīcā 
jaunumu arhīvs 





 
KVV “Liepājas metalurgs” noraida ekonomikas ministres pārmetumus

A/S KVV “Liepājas metalurgs” uzskata par nepamatotiem un noraida ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas intervijā Latvijas Radio izteiktos pārmetumus par rūpnīcas īpašnieku uzņēmējdarbības izpratni, kas “drīzāk atgādina padomju, nekā Eiropas Savienības tradīcijas”.



KVV “Liepājas metalurgs” vadība 2015.gadā patiešām vairāk-kārt ir norādījusi uz nepieciešamību saņemt elektroenerģiju par ievērojami zemāku cenu, lai uzņēmuma saražotā produkcija spētu būt konkurētspējīga galvenajos mērķa tirgos – Skandināvijas valstīs, Vācijā, Polijā. Arī uzņēmuma iepriekšējie īpašnieki un vadība jau 2011.– 2012.gadā vairākkārt aicināja valdību samazināt elektro-enerģijas cenu, tādēļ pārmetumi par postpadomju domāšanu pašreizējai KVV “Liepājas metalurgs” vadībai nav saprotami. 

“Padomju tradīciju garā, acīmredzot, ir darbojusies arī Latvijas valdība, kura pirms sešiem gadiem izsniedza apjomīgu valsts garantiju metalurģijas uzņēmuma ražotnes modernizācijai paredzētajam kredītam. Tādu pašu domāšanu un
darbības metodes varētu piedēvēt arī uzņēmuma konsultantiem un maksātnespējas administratoram, jo viņiem – kā ikvienam Latvijā – iepriekšējo rūpnīcas īpašnieku vēlme saņemt zemāku elektroenerģijas cenu bija ļoti labi zināma,” norāda uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs. Viņš piebilst, ka arī tādi uzņēmumi kā Cemex, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Finieris kopīgi ar Liepājas metalurgu iepriekš prasīja zemākas elektroenerģijas cenas. Vai arī šiem ražotājiem var pārmest padomju laiku izpratni par uzņēmējdarbību? 

Ignorēt starptautiskā tērauda tirgus konjunktūras pasliktināšanos un to aizstāt ar pārmetumiem par izpratni ir ļoti vienkāršota šīs sarežģītās situācijas risināšanas metode, kas, iespējams, ir pieņemama politiskajā retorikā, taču noteikti nav efektīva uzņēmējdarbībā. KVV “Liepājas metalurgs” darbības krīzes patiesie iemesli ir NVS valstu tērauda izstrādājumu lielais piegādes apjoms par dempinga cenām Krievijas rubļa krītošās vērtības dēļ, lētas produkcijas apjomīgas piegādes no Ķīnas ievērojamā šīs valsts iekšējā patēriņa samazināšanās dēļ, kā arī neizdevīgā ASV dolāra un eiro kursa attiecība.
KVV “Liepājas metalurgs” konkurētspēju negatīvi ietekmē arī tas, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs lielajiem patērētājiem elektroenerģijas cena ir samazināta. 

Padomju laiku izpratnes pārmetumu gaismā mazliet dīvaini izskatās arī tie Lielbritānijas, Beļģijas, Itālijas, Vācijas, Slovākijas,Čehijas tērauda ražošanas uzņēmumi, kuri prasījuši un saņēmuši savu valstu valdību palīdzību. Elektroenerģijas cenas atlaides lielajiem patērētājiem Lielbritānijas valdība ar Eiropas Komisiju saskaņoja pusotra mēneša laikā, kā rezultātā elektroenerģijas cena šiem patērētājiem samazinājās no aptuveni 80 līdz 40 eiro par MWh.
Slovākijas valdība ar metālapstrādes uzņēmumiem parakstīja formālu vienošanos, kurā abas puses apņēmās veikt darbības, tai skaitā valsts apņēmās sniegt atbalstu, lai ražotāji varētu turpināt sekmīgu darbību. Beļģijas, Itālijas valdības arī sniegušas atbalstu savu valstu tērauda ražošanas uzņēmumiem. 

Acīmredzot arī Latvijas piena ražotājiem, cūku audzētājiem un citu sektoru uzņēmējiem ir padomju laika izpratne, ja arī viņi nozarei sarežģītā brīdī ir vērsušies pēc atbalsta pie valdības. Tikpat labi šādu izpratni var pārmest arī tiem uzņēmumiem, kas cieta no Krievijas noteiktā embargo un tādēļ vēlējās saņemt palīdzību no valsts. “Dažādu nozaru uzņēmumi daudzās Eiropas valstīs sarežģītās situācijās regulāri vēršas pēc palīdzības pie valdības, un mēs labi zinām, ka iespējamā palīdzība sarežģītā procedūrā jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tādējādi šeit ir pilnīgi nevietā runāt par padomju laiku izpratni un tradīcijām. Sarežģītā situācijā patlaban ir arī KVV “Liepājas metalurgs”, taču atbalsta un izpratnes vietā no valdības pēdējās dienās esam saņēmuši vien ultimatīvas prasības. Tomēr, neraugoties uz to, mēs ceram, ka varēsim turpināt dialogu ar jauno valdību, apliecinot uzņēmuma makroekonomisko un sociālo nozīmīgumu,” akcentē Igors Talanovs.

2016-01-27 10:31:27